Brīvība no depresijas bez antidepresantiem.

   Mūsu prāts ir visvarenākais, visradošākais un vienlīdz arī visbīstamākais instruments, kas mums ir uzticēts šajā realitātē. Mēs ar savu prātu esam uzbūvējuši šajā realitātē visu, ko vien visapkārt redzam. Mūsu smadzenes ir kā superdators, kas sastāv no vidēji 100 miljardiem neironu un 70 triljonu savienojumu ar kā palīdzību mēs radām savu individuālo izpratni paši par sevi, mūsu realitāti un kosmosu. Šobrīd plašāk neiedziļināšos visā informācijā par prātu un smadzenēm, kas ir atrodama internetā vai grāmatās, tikai aprakstīšu, ko esmu atklājis no savas, gandrīz 10 gadus ilgās pieredzes, praktizējot hipnoterapiju un arī šamanismu. Sākumā, hipnoterapija, šamanisms un kvantu zinātne, šķiet trīs dažādas, un pilnīgi nesavienojamas lietas, bet tās ir tikai trīs dažādas pieejas, kā no bezgalīgās kosmiskās apziņas tiekam radīti mēs, kā indivīdi, kā dažādu uzskatu, ticību, formu un raksturojumu kopums.  Tātad, pašā pamatā mēs visi esam viena apziņa, tikai tūkstošiem gadu ilgā evolūcijas procesā, esam radījuši tik daudz konceptus, uzskatus, ilūzijas, un realitātes, ka esam zaudējuši kopējo bildi par VISA ESOŠĀ vienotību un evolūciju.

 

Kad mēs piedzimstam mūsu prāts (somātiskā nervu sistēma) ir tīrs un atvērts visam jaunajam, gatavs mācīties un izzināt. Šī ir mūsu realitātes radīšanas sistēma, jeb instruments. Mūsos ir arī vairākas sistēmas, ar iepriekš noteiktām funkcijām un programmām, kā piemēram, mūsu šūnam ir sava ģenētiskā atmiņa un programmas (DNS), pēc kā šūnas atīstās un veido orgānus un sistēmas. Mums ir arī, ar iepriekš noteiktām funkcijām un programmām radīta veģetatīvā nervu sistēma, kas automātiski uztur mūsu dzīvību nodrošinošās funkcijas, kā asinsriti, elpošanu, sirds, aknu nieru un citu orgānu darbību.

Mums ir trīs galvenie informācijas lauki, no kuriem mūsu suprdators (smadzenes) saņem informāciju, lai veidotu mūsu prātu un apziņu. (un arī otrādi, tiem kas sevi apzinās, tie ar apziņu vada prātu, lai nolemtu kuru informāciju apstrādāt un kuru bloķēt, šo kontroles atgūšanu par mūsu realitāti, mēs arī šobrīd dēvējam par CILVĒCES ATMOŠANOS, bet pie tā vēl nonāksim)

1. KOSMISKĀ, JEB DIEVIŠĶĀ APZIŅA. Informācijas lauks, ko mēs apzīmējam kā virsapziņu, jeb absolūto apziņu. Šis informācījas lauks ir saistīts ar mūsu dvēseles evolūciju un scenāriju, kā arī, ar kopējo evolūcijas un pašatklāsmes plānu. Šī informācija vienmēr ir radoša un pilnīga. Pie šīs informācijas avota mēs arī visu laiku cenšamies atgriezties ar meditācijām, hipnozi, šamanisma cermonijām un jebkādiem, mums pieejamiem līdzekļiem. Mūsu apziņā ir programma, kas liek mums pastāvīgi meklēt saikni ar mūsu sākotni, tāds, kā iekšējais kompass.

2.   APKĀRTĒJĀ PASAULE, JEB SOCIUMS. Šis informācijas lauks, lielākai daļai ir noteicošais, uz kā balstoties mēs veidojam savu individualitāti, un domas par to, kas mēs esam. Tieši pateicoties šim informācijas laukam, mēs vairs neidentificējam sevi kā dievišķu būtni, bet kā skolotāju, ārstu, uzņēmēju, kristieti, musulmani, veiksmīgu, neveiksmīgu, kā savu vārdu, vai tautību u.t.t. Šo informācīju mums nodrošina vecāki, draugi, kā arī neskaitāmas prāta “zombēšanas” sistēmas, kā izglītība, reliģija, filosofijas, politiskās sistēmas, finanšu sistēmas. “Vienvārdsakot” visu kas padara mūs par uz sevīm orientētu (egocentrisku) patērētāju. Visu iluzoro sistēmu mērķis ir gaužām vienkāršs, padarīt mūs paklausīgus un nelaimīgus. Paklausīgus, lai mēs bez ierunām pakļautos korporācijām, bankām, politiķiem un reliģijām. Visas iepriekš minētās sistēmas eksistē tikai tāpēc, ka mēs pakļaujamies un piekrītam doktrīnām, lai arī cik tas šķiet neloģiski. Un nelaimīgus tāpēc, lai funkcionētu eonomika, jo laimīgs cilvēks ir īsta katastrofa ekonomikai, jo viņam nevajag sevi apliecināt ar jaunāko telefona modeli, dārgu mašīnu vai apģērbu.

3.   ZEMAPZIŅA JEB PIEREDŽU KRĀTUVE.  Šis informācija lauks ir mūsu pieredze visā mūsu evolūcijas ciklā, šajā realitātē. Šeit nonāk visas mūsu pieredzes, no visām mūsu iepriekšējām dzīvēm, bērnības un visas šīs dzīves kopumā. Tā kā, tās visas ir mūsu pašu iepriekšējās pieredzes un atmiņas, mēs neapzināti identificējam sevi ar savu pieredzi. Tātad, ja mēs kādā iepriekšējā pieredzē esam slīkuši, tad šajā dzīvē mēs no ūdens baidāmies, kā velns no krusta, kaut gan loģiska izskaidrojuma tam nav. No šī lauka arī projecējās visas mūsu fobijas, dažāda attieksme pret situācijām un apkārtni, kas nav saprotama ar loģiku. Piemēram, vienam bērnam suns saistās ar pūkainu, uzticamu draugu, otram, ar asiem zobiem, un draudiem dzīvībai, kaut gan abi ir auguši vienā ģimenē un vienādos apstākļos, vienkārši ir uzkrātas dažādas pieredzes, saistībā ar dzīvnieku pasauli.  Balstoties uz šī informācijas lauka arī tiek būvētas visas sistēmas, kas mums ir uzkundzējušās. Kā vedojās šīs sistēmas un, kas tās uztur (spiediet šeit lai uzzinātu). Vienmēr ir bijuši faraoni, karaļi, muižkungi u.t.t., kuru dzīves veids tika nordošināts ar dažādiem nodokļiem, un visi mēs esam vairāk vai mazāk piedzīvojuši, kas draud par nepakļaušanos. Ja gluži paši neesam kārti par nepakļaušanos, tad vismaz esam bijuši liecinieki piespriestam sodam. Tas izskaidro arī mūsu šīsdienas situāciju, ka mēs bez ierunām pakļaujamies politiķu represijām, kurās grūti saskatīt kādu loģiku, vienkārši tā viss ir iekārtots, kā Pavlova eksperimentā ar suņiem. Šī arī ir tā apziņas daļa, ko šamanisms un hipnoterapija attīra un dziedina, lai atgūtu kontroli par savu realitāti un dzīvi, un arvien vairāk veidotu savu realitāti, no Visuma jeb Dievišķās apziņas, nevis balstītu uz pagātnes negatīvajām pieredzēm. Tiklīdz mēs atgūstam savu patieso apziņu un atceramies sevi, tad arī apkārtējā ilūziju matrice, jeb sociums zaudē kontroli par mūsu brīvību un radošumu.

Kā jau es jau iepriekš minēju, mūsu prāts ir kā programmējams dators, par kuru mēs esam atbildīgi, kāda informācija tur nonāk, kādas programmas tur darbojās, un kādu realitāti mēs radām, pretējā gadījumā ar mūsu prātu rīkojās, kam vien labpatīkās. Jau senajā Ēģiptē bīja izstrādātas metodes, kā manipulēt ar pūli (tautu), šādas tehnikas ir pieminētas arī Šumēru, Inku, Acteku un citās senajās civilizācijās. Mūsdienās reklāmas industrija tērē dažādu institūtu uzturēšanai ap 600 miljardus dolāru gadā (un tie ir tikai oficiāli pieejamie dati), lai pētītu cilvēka prāta reakciju uz dažādiem stimulātoriem, krāsām, skaņām, frāzem, lai pētītu mūsu uzvedības modeļus un tendences, lai arvien vairāk pārdotu mums preces, pakalpojumus, idejas un citas, mums nevajadzīgas lietas.

Stress visā šajā jezgā ir normāla reakcija uz šo bezjēdzību, jo visi mēs neapzināti atceramies mūsu patieso brīvību, un dvēseles scenārijus, un līdz ar to nespējam sadzīvot ar šo absurdu, bet tā kā nezinām arī, kā to mainīt, tad mūsos rodās iekšējais konflikts, kas rada stresu. Tātad, stress nozīme tikai to, ka jūs esat dzīvi un atcerieties savu dievišķumu. Ja cilvēkam nav stress, tad vai nu smadzeņu “zombēšanas” sistēma ir guvusi virsroku par jūsu dzīvi, vai arī jūs esiet atmodušies un pilnībā kontrolējat savu realitāti. Tātad, ja mēs ilglaicīgi darām bezjēdzīgu darbu, lai saņemtu samaksu un nodrošinātu savu eksistenci, zinot, ka mūsu darbs, ne tikai nav nevienam vajadzīgs, bet drīzāk ir destruktīvs (pat ja tikai aizpildām papīra lapas ar dažādiem normatīviem, atskaitēm u.t.t. mēs tērējam kokus, elektrību, un pats galvenais savu laiku), tad mūsu apziņas evolucionēt gribošā daļa uzsāk izlaušanos. It īpaši šobrīd, kad cilvēce sāk savu atmošanos no šīs ilūzijas, šis alkas pēc bīvības ir izteiktākas kā jebkad. Šobrīd visi cilvēki ir izvēles priekšā, evolucionēt, vai eksistēt savā “konforta zonā”  Cilvēki šobrīd šķirojās kā graudi no pelavām. Citi redzot, ka mazā Latvija smok, nesot milzīgo “valsts aparāta” nastu, mēģina kāpt nost no vezuma. It īpaši tie, kuri apzinās savu bezjēdzīgo darbību, un pat neskatoties uz  komfortu, ko nodrošina pastāvīga alga, bonusi, prēmijas, kompensācijas u.t.t. Turpretī citi vēl mēģina uzrāpties uz šī vezuma. Vēl citi meklē kur vieglāk, citi, kur jaunas iespējas, citi pamet visu, lai sekotu saviem sapņiem. Citiem tam visam pietiek spēka, bet citiem pagātnes (zemapziņas) nasta ir par smagu, citiem prāta konstrukcijas vadā pa nolemtības apli, citi neredz aiz ilūzijas gaismu u.t.t. Tad prāts, lai saglabātu savu Status Quo, lai netērētu resursus un, lai saglabātu pār jums kontroli, mēdz ieciklēties, un šis arī ir viens no galvenajiem, depresijas un veģetatīvās distonijas cēloņiem. Tas ir, kad somātiskās nervu sistēmas negatīvās programmas, kā vīruss, sāk traucēt veģetatīvās nervu sistēmas darbību. Protams, antidepresanti palīdzēs jums apslāpēt, jūsu virsapziņu, radošo potenciālu un vēlmi pēc patiesas brīvības, un pēc kāda brīža atkal jutīsieties labi šajā bezjēdzībā. Bet, tā kā, tas noteikti nav mūsu mērķis, eksistēt bez izaugsmes un evolūcijas, tad, pirms izšķiraties par antidepresantiem, atrodiet laiku pieteikties vizītē. Mana pieredze rāda, ka depresija un veģetatīvā distonija ir tikai dvēseles sauciens pēc palīdzības, ko nedrīkst ignorēt. Un gan hipnoterapijai, gan šamanismam, gan enerģētiskai zemapziņas tīrīšanai ir pietiekošs potenciāls, lai atbrīvotu jūs no jebkādām ilūziju lamatām.

Beigās, lai novienkāršotu visu augstāk minēto – Iedomājieties, ka mēs patiesībā esam mirdzoša dievišķa gaisma, vienmēr brīva, vienmēr starojoša un vienmēr mīloša. Tālāk, šī ilūzija mums apkārt veido konceptus, bailes, sagrozītas dzīves kvalitātes, duālismu, kur viena daļa tiek pieņemta, otra noliegta, pie tam, katram savādāk, lai pēc iespējas vairāk vienu no otra atgrūstu. Mēs attālinamies no patiesas beznosacījuma mīlestības, un sākam iedzīvoties kompleksos, baidāmies tikt nemīlēti, nenovērtēti, baidamies šo visu zaudēt, kļūstam savtīgi, agresīvi un tā bez gala. Tālāk, tā kā savtīgums, agresija, bailes, ir ļoti negatīvas un neglītas enerģijas, tad apkārtējie cilvēki sāk no mums vairīties. Tālāk ir tikai divi ceļi. Pirmais ceļš – Censties šo visu nesmukumu no ārpuses kosmētiski uzlabot, un spodrināt ar viltus laipnību, viltus garīgumu, ar sociālo statusu, ietekmi, “vienvārdsakot”, cik nu kuram pietiek fantāzijas, lai izskatītos labāk apkārtējo acīs. Pēc kāda laika mūsu dzīvē vairs nav nekā īsta, ne mēs paši, ne draugi, ne notikumi. Otrais ceļš – Kurā es jums ļoti labprāt palīdzēšu, ir sākt atbrīvot sevi no visām viltus konstrukcijām, lai viss, ko vairs nespējam nest, un kas mums vairs nekalpo, pazūd uz visiem laikiem, lai arī ko tas prasītu, lai mēs kļūtu īsti un patiesi. Arī pats esmu tam visam gājis cauri, un bieži likās, ka kaut ko nometot stāvu pilnīgi kails pasaules priekšā, ievainojams un apsmejams, bet sava paša gaisma, brīvība, patiesība un mīlestība ir simtkārt vērta, lai visu pārējo par to atdotu.